Enerģijas zudumus tīklos laika posmā T var rēķināt, sadalot slodzes grafiku laika intervālos, tad jādara periodisko mērījumu sēriju. Lietojot maksimālo zudumu laiku (MZL) , var ātrāk aprēķināt slodzes zudumus. Taču MZL aprēķinam arī ir nepieciešama mērījumu sērija. Lai paātrinātu MZL noteikšanu, izmanto vienreizēju integrālo rādītāju – maksimālās slodzes laiku MSL Tm, par cik starp MSL un MZL eksistē aptuvena sakarība un MSL var iegūt no enerģijas skaitītāja rādījumiem laika posmā T. Šīs sakarības zināmā matemātiskā izteiksme dažu patērētāju tipiem pieļauj ievērojamu kļūdu. Divās alternatīvajās formulās ir nepieciešams izmantot divus vienreizējus ekstremālos radītājus: maksimālo Smax un minimālo Smin patērētāju jaudu laika posmā T, bet slodzes ilguma grafiks ir jāsadala divās daļās: bāzes daļā un delta daļā. Ja MZL formulu rod, izmantojot tikai divus minētus ekstremālus rādītājus, tad to var izmantot rupjai zudumu novērtēšanai tikai patērētājiem, kuriem apriori ir zināms, ka to MZL ir lielākā par 0,35 – 0,4. Triju rādītāju MZL formula (integrālo un divu ekstremālo) dod visprecīzāko slodzes zudumu aprēķinu visu patērētāju šķērsgriezumā. Tās iegūšanā izmantots fakts, ka slodzes zudumi ir kvadrātiskā funkcija no strāvas. Delta daļas MZL tika meklēts kā tās MSL pirmās pakāpes polinoma kvadrāts un polinoma koeficienti iegūti no delta daļas modeļa. Rēķinot MZL, ir jālieto relatīvās vērtības: tekošu laiku t attiecinot uz izskatāmo laika posmu T, bet pārējos lielumus – uz maksimālo jaudas vērtību Smax.