Equilibrium Scour Depth at Water Intake Structures
2008
Boriss Gjunsburgs, Roberts Neilands

Ūdens ņemšanas būves līdzīgi kā citas upju hidrotehniskās būves, kā krasta balsti, balsti, plūsmas novirzošie dambji, krasta aizsardzības dambji, u.c., ir pakļautas plūsmas iedarbībai plūdu laikā, veidojot vietējo izskalojumu pie pamatiem un iespējamus šo būvju bojājumus. Maksimālā izskalojuma dziļuma aprēķināšana pie hidrotehniskajām būvēm nodrošina to izturību plūdu laikā un novērš būtiskas nelabvēlīgas ekonomiskās un apkārtējās vides sekas. Vietējais izskalojums pie ūdens ņemšanas būvēm līdz šim nav vēl pētīts. Dēļ tā, ka ūdens ņemšanas būvēm un citām hidrotehniskajām būvēm ir līdzīga forma, novietojums, un sekojoši līdzīga ietekme uz plūsmas stāvokli, ir pieņemts, ka metodes, kuras ir domātas izskalojuma aprēķināšanai pie būvēm ar vertikālam sienām, var tikt izmantotas maksimālā izskalojuma dziļuma aprēķināšanai pie ūdens ņemšanas būvēm un citām hidrotehniskām būvēm, piemēram, pie tiltu krasta balstiem. Ir piedāvāta jauna maksimālā izskalojuma dziļuma aprēķina metode ūdens ņemšanas būvēm un pārbaudīta ar eksperimentālajiem datiem. Tika noskaidrota galveno hidraulisko un upes grunts parametru ietekme uz vietējo izskalojumu un tika konstatēts, ka citi parametri kā - vietējais plūsmas ātrums, plūsmas saspiešana pakāpe, un noslāņotas grunts apstākļi, kurus vairums agrāk publicēto izskalojuma aprēķinu metožu neņem vērā, arī ietekmē izskalojuma dziļumu, un tika ņemti vērā piedāvātajā metodē.


Atslēgas vārdi
equilibrium scour, water intakes, floods

Gjunsburgs, B., Neilands, R. Equilibrium Scour Depth at Water Intake Structures. Construction Science. Nr.9, 2008, 84.-94.lpp. ISSN 1407-7329.

Publikācijas valoda
English (en)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196