CO2 piesaistes un ģeoloģiskā uzglabāšana ir pasaulē atzīts siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju izraisīto klimata pārmaiņu samazināšanas veids. Tomēr pats emisiju piesaistes un uzglabāšanas process ir saistīts ar paaugstinātu enerģijas patēriņu, kas iespaido arī kopējo sistēmas lietderības koeficientu. Aprakstītajā pētījumā tiek apskatīta oglekļa dioksīda saspiešanas un iesūknēšanas posmu ietekme uz vidi no procesu īstenošanai nepieciešamās elektroenerģijas patēriņa. Par atskaites enerģijas sistēmu tiek ņemta 400 MW elektroenerģijas stacija ar gadā saražoto elektroenerģijas daudzumu 2400000MWh pie diviem scenārijiem: ražojot elektroenerģiju no dabas gāzes un akmeņoglēm. Par oglekļa dioksīda emisiju uzglabāšanas vietu pētījuma ietvaros ir izvēlēts Snēpeles kolektorrezervuārs, kurš atrodas Latvijas rietumdaļā: rezervuārā ģeoloģiskie un hidroģeoloģiskie raksturlielumi manāmi ietekmē sūkņa jaudas izvēli un līdz ar to arī patērētās enerģijas daudzumu. Lai noteiktu saspiešanas un iepumpēšanas procesu ietekmi uz vidi, pētījumā tika izmantota dzīves cikla analīzes (DZA) Ekoindikatoru 99 metode un Latvijas energotirgum raksturīgais saražotās enerģijas ietekmes indikators. Ietekmju analīzes pilnveidošanai ir ieteicams papildināt pētījumu, veicot dzīves cikla analīzi ar specializētās datorprogrammas palīdzību.