Pilsētu elektroapgādes sistēmas atrodas nepārtraukta attīstības procesā un ļoti svarīgi izstrādāt principus un pareizi pieņemt tīklu veidošanas virzienus un lēmumus. Lielpilsētas elektroapgādes sistēmai, kā energosistēmas sastāvdaļai jābūt racionāli izbūvētai un ekonomiski pamatotai. Katras pilsētas elektroapgādes shēma izveidojas vēsturiski atkarībā no vietējiem apstākļiem un esošās shēmas konfigurācijas izmaiņas ar nolūku uzlabot tīklu radītājus ir saistītas ar lieliem kapitālieguldījumiem. Būvējot jaunās apakšstacijas un tīklus jācenšas izpildīt tos racionāli jau veidošanas etapā. Šajā virzienā ir nepieciešami pareizi izvēlēt transformatoru apakšstaciju izvietojumus, to apkalpes zonas un rādiusu. Darbā piedāvāta vienotā un pamatota pieeja jauno apakšstaciju izvietojuma izvēlei un apkalpes zonas noteikšanai. Uzdevuma risināšanai veikta apakšstaciju apkalpes zonu modelēšana un piedāvāti ģeometriskie šabloni, ar kuriem var racionāli sadalīt pilsētas apbūves teritoriju. Transformatoru apakšstacijas apkalpes zonas laukums ir atkarīgs no transformatoru apakšstacijas slodzes un slodzes blīvuma. Slodzes blīvumi atsevišķos pilsētas rajonos, mikrorajonos vai apakšstaciju apkalpes zonās atšķiras no vidējā lieluma pilsētā ievērojamās robežās atkarībā no apbūves veida, apbūves stāvu skaita, sadzīves elektrificēšanas līmeņa, patērētāju pieslēgšanas vietas (sprieguma pakāpes) elektroapgādes sistēmā. Faktiski slodzes blīvumi katrai sprieguma pakāpei ir dažādi, veicot slodzes blīvuma hierarhiju saskaņā ar spriegumu hierarhiju. Slodzes blīvuma hierarhija saskaņā ar spriegumu hierarhiju attēlota grafiskā veidā un teorētiski analizētas slodzes blīvumu sakarības starp dažādām pakāpēm. Transformatoru apakšstacijas apkalpes zona modelēta ar pareizo sešstūri. Šis modelis dot iespēju aizpildīt praktiski jebkuras formas apbūves rajona laukumu. Pieņemtais transformatoru apakšstaciju apkalpes zonas modelis un iegūtās matemātiskās sakarības starp modeļa pamatizmēriem dot iespēju izstrādāt apakšstaciju apkalpes zonas šablonus sešstūra veidā un tālāk ar to sadalīt Rīgas pilsētas apbūves teritorijā. Noteikti šablona izmēri. Tie ir atkarīgi no transformatoru apakšstacijas slodzes un slodzes blīvuma. Iegūtas apkalpes zonas un rādiusa atkarības no noslodzes blīvuma 110/10-20kV un 10-20/0,4 kV transformatoru apakšstacijām. Apakšstacijas apkalpes zona un darbības rādiuss mainās apgriezti proporcionāli slodzes blīvumam pie pastāvīgiem transformatora nominālās jaudas un noslodzes koeficienta lielumiem, bet rādiusam šī atkarība vājāka, nekā apkalpes zonai. Ģeometriskos šablonus var izmantot perspektīvo apakšstaciju racionālam izvietojumam pilsētas teritorijā un esošo apakšstaciju izvietojuma koriģēšanai rekonstrukcijas gadījumā. rezultātā shēma attīstās haotiski. Rezultātā pilsētas elektroapgādes shēmas attīstība notiek nevis haotiski, bet mērķtiecīgi