Vides politikā aizvien vairāk pieaug vērība piesārņojuma novēršanai jau produkta un ražošanas procesa dizaina (projektēšanas) posmā, salīdzinot ar citu, vēsturiski pazīstamāku principu – piesārņojuma novēršanu «caurules galā». Šīs pieejas īstenošanai nepieciešams paredzēt produkta vai procesa iespējamo ietekmi uz vidi, un arī izvelēties visefektīvakos pasākumus, kā šo ietekmi samazināt. Šobrīd šim mērķim vispiemērotā metode ir dzīves cikla analīze – metode, ar kuras palīdzību uzskaita visas produkta vai procesa radītās ietekmes uz vidi katrā produkta dzīves cikla posmā, sākot ar izejmateriālu ražošanu un beidzot ar atkritumos nonākušā produkta otrreizējo pārstrādi vai noglabāšanu. Tomēr, ja analīzes veicēji izvēlas neatbilstošu metodiku, vai interpretējot rezultātus, neņem vērā trūkstošās informācijas ietekmi, var nonākt pie kļūdainiem secinājumiem. Šeit aprakstītā pētījuma laikā mēs pētījām galda datoru ietekmi uz vidi, izmantojot vienkāršotu dzīves cikla analīzes metodi – Indikatorus’ 99, un izstrādājām vairākus scenārijus (pagarinot produkta dzīves ilgumu, mainot patērētāja uzvedību, enerģijas piegādi). Pētījuma rezultāti liecina, ka pasākumi ietekmes uz vidi mazināšanai ir veicami dažādās jomās. Funkcionālā vienība ir jādefinē pietiekami elastīgi, lai izslēgtu to, ka pētījuma veicēji nepamana svarīgas jomas pasākumu veikšanai. Tāpēc, līdzīgi citiem autoriem, mēs piekrītam, ka datora gadījumā funkcionālā vienība var būt„1 dators”, bet neiesakam piesaistīt to pie dzīves ilguma, vai izmantošanas laika, tā vietā izstrādajot vairākus scenārijus, mainot šos parametrus. Pētījums arī parāda sistēmiskas pieejas nepieciešamību, vērtējot kompleksu produktu sistēmu ietekmi uz vidi. Mēs secinām, ka datoru gadījumā, kas ir energo- un materiālietilpīgi produkti, pasākumi vides ietekmes mazināšanai jāveic nevien produktu ražotāja un lietotāja līmenī, bet arī nacionālā līmenī, piemēram, mazinot nacionālās enerģijas apagādes sistēmas ietekmi uz vidi, kā arī pilnveidojot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu. Uzlabojumi šajās jomās ievērojami var samazināt materiālietilpīgu un energoietilpīgu produktu ietekmi uz vidi.