Modernajā zinātnē cilvēka ķermenis tiek uzskatīts par enerģētisku sistēmu, kura ap sevi veido bioenerģētisko starojumu. Zinātne, izmantojot tehnoloģiskos atklājumus un pētot senās zināšanas, cenšas noskaidrot auras uzbūvi, izskatu, darbību un saistību ar dažādiem procesiem cilvēka ķermenī un apkārtējā vidē. Bioenerģētiskā starojuma fotogrāfijas tiek uzņemtas ar gāzizlādes vizualizācijas kameru, kuras pirmsākumi meklējami jau 19. gadsimta beigās. Kameras darbības princips balstās uz Kirliana efektu. Ar GDV kameras palīdzību iegūst statiskās vai dinamiskās gāzizlādes vizualizācijas bioelektrogrammas (GDV BEG). Eksistē trīs galvenie paņēmieni pataloģiju konstatēšanai GDV bioelektrogrāfijā - psiho-emocionālais (funkcionālais), strukturāli funkcionālais un strukturālais. GDV BEG tiek uzņemtas un analizētas ar vairāku secīgu datorprogrammu palīdzību - GDV BEG iegūšanai un to sākotnējai apstrādei lieto programmas „GDV Capture-1” un „GDV Capture -2”, bet sektoru analīzei - programmas „GDV Diagramm”, „GDV Energy Field” un „GDV Virtual Chakra”. GDV kameras izgudrotājs ir krievu zinātnieks profesors Konstantīns Korotkovs. GDV kamera pašlaik tiek lietota jau 20 valstīs, galvenokārt medicīniskos nolūkos. Ar GDV kameru pētītas ūdens un citu šķidrumu (piem., asinis, enerģētiski preparāti) īpašību izmaiņas dažādu faktoru ietekmē. GDV iekārtas var izmantot arī enerģētiski spēcīgu, ģeo-aktīvu vietu apsekošanai. GDV kameras plaši lieto sporta medicīnā.