Raksts tapis, lai Eiropas un Ziemeļvalstu kontekstā izanalizētu jautājumu – pilsētu vēsturisko centru saglabāšana un attīstība, kā arī, lai nepieļautu kļūdas pilsētas attīstības plānošanā, kas jau reiz ir pieļautas. Rakstā analizēta citu valstu pilsētu vēsturisko centru attīstības plānošana un veiktie pasākumi to saglabāšanai un attīstībai, piemēram, Old Rauma Somijā, Kristiansfelda Dānijā, Drobaka Norvēģijā, Zamošče Polijā u.c. Publikācijā tiek analizēta pārņemtā pozitīvā pieredze un uzskaitīts Kuldīgas pilsētas Domes veikto un veicamo pasākumu komplekss, kas ilgtermiņā veicinās iedzīvotāju un īpašnieku sapratni, kā arī uzlabos viņu iespējas atjaunot vēsturiskās ēkas pašu spēkiem profesionāļu uzraudzībā. Rakstā analizēta pieredze, kas būtu ieviešama Kuldīgas vecpilsētā, ņemot vērā pilsētas pieejamos un piesaistāmos resursus, piemēram, restaurācijas centra izveide un pētījuma - vecpilsētas inventarizācijas izstrāde. Apskatīta arī negatīvā pieredze Tallinas vecpilsētā, kurā vecpilsētas apbūves noteikumi nav pietiekoši detalizēti, kad arhitekta ar atšķirīgu izpratni par vēsturiskās vides saglabāšanu, iespējas radoši izpausties ir pietiekamas, lai projektētu ēku, kas disharmonē ar apkārtējo vēsturisko apbūvi. Analizēts Drobakas pilsētas piemērs vecpilsētas noteikumu vizualizēšanai, lai ne tikai projektētājiem, bet arī iedzīvotājiem būtu izprotamas pašvaldības un pieminekļu sargātāju institūciju prasības ēku atjaunošanas un pārbūves gadījumos.