Pašreizējās globālās ekonomikas krīzes apstākļos riska kapitāls tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem mazo un vidējo komercsabiedrību finansēšanas avotiem tieši komercdarbības sākotnējā attīstības posmā. Autori savā pētījumā aplūko Latvijas uzņēmumu iespējas piesaistīt riska kapitāla finansējumu, analizējot ekonomiskos, un citus uzņēmējdarbības vidi ietekmējošos faktorus, kā arī salīdzina iegūtos rezultātus ar situāciju atsevišķās Eiropas Savienības – īpaši Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Izvērtējot datus, kas iegūti Latvijā un Eiropas Riska kapitāla asociācijas datu bāzē par 2006. – 2008. gadu, autori ir izdarījuši vairākus secinājumus, kas atklāj riska kapitāla darījumu būtību šajā reģionā. Jānorāda, ka šādus ieguldījumus izdarošie investori orientējas uz ātras peļņas gūšanu, ko apstiprina fakts, ka vairums darījumu ir saistāmi ar kapitāla daļu izpirkšanu vai ieguldījumiem strauji augošos uzņēmumos un nozarēs (piemēram, telekomunikāciju kompānijās). Riska kapitālistiem ir svarīga ne tikai stabilitāte un prognozējamība likumdošanā, bet arī efektīva īpašnieku tiesību aizsardzība, profesionāla izpratne par līgumattiecībām. No vietējo uzņēmēju puses ir svarīgi apzināties nozīmīgākos riskus, kas ir saistāmi ar šādas biznesa attīstības shēmas īstenošanu. Autori uzskata, ka pašreizējā situācijā tieši valsts institūcijām ir jāpastiprina sava atbildība un loma reālas, uz ražošanu orientētas komercdarbības sekmēšanā un līdz ar to riska kapitāla pielietošanas attīstībā Latvijā. Pētījums atklāj virkni priekšrocību, ko var iegūt valsts ekonomika, izveidojot un konsekventi pielietojot riska kapitālu kā finansēšanas instrumentu uzņēmumu sākotnējās attīstības finansēšanā.