Darbā ir aprakstīts gravimetrisko datu ciparošanas process, kura laikā bija jāsaskaras ar atšėirīgu un neviendabīgu vēsturisko datu noklājumu. Rezultātā iegūtie izejas dati bija nepilnīgi, jo īpaši uz Baltijas jūras. TamdēĜ situācijas uzlabošanai bija nepieciešams izmantot ZMP ERS-1 altimetriskos mērījumus, kurus pārrēėināja par gravimetrijas datiem. Pēc minēto izejas datu iegūšanas un analīzes nākošajā darba posmā ar speciālo programmu GRAVSOFT tika aprēėināts valsts gravimetriskais ăeoīds vairākās kombinācijās. Salīdzinot dažādus ăeoīda modeĜa risinājumus, kuros lietots atšėirīgs gravimetrisko datu apjoms, secinām ka altimetrisko datu iekĜaušana ăeoīda modelēšanā mums sniedz precizitātes uzlabojumu par 1.3 cm.