Pilsētplānošanas pētījumu metodoloģijā daudzas metodes ir aizgūtas no citām disciplīnām, kurās izpēte balstīta uz matemātiski analītisku pieeju. Tomēr pilsētplānošanā eksistē virkne izpētes procesu, kurus nevar vērtēt matemātiski analītiski. Matemātiski analītisks pētījums balstās uz izteikta apgalvojuma pierādīšanu, turpretī pilsētplānošanas pētījumā apgalvojums tiek ģenerēts visā pētījuma gaitā. Šajā procesā empīriskas zināšanas tiek cikliski attīstītas un pārbaudītas ar vizuālās modelēšanas palīdzību. Vizuāls pētījums pilsētplānošanā ne tikai savieto iepriekš paredzamā kompozīcijā empīriskos slēdzienus, bet attīsta iespējamības, kas ir ārpus zināmo pierādījumu lauka. Paredzama un iespējama rezultāta attīstīšana ir nozīmīgākā atšķirība starp matemātiski analītisku un vizuālu pētījumu. Pētījuma mērķis ir formulēt vizuāla pētījuma izstrādāšanas kritērijus, lai veicinātu sadarbības iespējas pilsētplānošanā un starp disciplīnām, kurās tiek attīstīti matemātiski analītiski pētījumi.