Nekustamā īpašuma tirgus tiek uzskatīts par nozīmīgu ekonomiskās sistēmas sastāvdaļu. Procesi, kas norisinās nekustamā īpašuma tirgū, būtiski ietekmē visas tautsaimniecības attīstību, to ir pierādījuši pēdējie notikumi Latvijā un pasaulē. Savukārt, viens no būtiskajiem faktoriem, kas ietekmē nekustamo lietu attīstību un darījumu procesu nekustamā īpašuma tirgū, ir darījuma priekšmeta subjektīvais vērtējums no pārdēvēja un pircēja puses saistībā ar tā izmantošanu labākajā un efektīvākajā veidā. Nekustamā īpašuma novērtējumu veido daudzi aspekti, vairums no kuriem ekonomikas zinātnē ir detalizēti izpētīti un aprakstīti. Diemžēl, ekonomikas zinātnē nekustamā īpašuma attīstības iespēju novērtēšana pārsvarā tiek reducēta līdz tā saucamai PESTE-SVID analīzei, kas iekļauj sevī nekustamā īpašuma stipro un vājo pušu, iespēju un draudu novērtējumu no politisko, ekonomisko, sociālo, tehnisko un ekoloģisko aspektu viedokļa. Reālajā dzīvē, lai noteiktu nekustamā īpašuma attīstībai nepieciešamo investīciju summu un to iespējamo atmaksāšanās laiku, PESTE-SVID analīze ir nepieciešama, bet nav pietiekoša metode, lai samazinātu iespējamos attiecīgā ekonomiskā procesa veiksmīga iznākuma iespējamos draudus. Pastāv arī citi, līdz šim mazāk pētīti aspekti, kuri tieši ietekmē pircēja un pārdēvēja lēmumu pirkt vai pārdot nekustāmo īpašumu par noteiktu cenu. Viens no šāda veida aspektiem ir nekustamā īpašuma novērtējuma subjektīvi emocionālais aspekts, kas balstās uz darījumā iesaistītā nekustamā īpašuma unikalitāti un pircēja rīcībā esošās informācijas ierobežoto raksturu. Veicot nekustamā īpašuma tirgū strādājošo profesionāļu aptauju, tika noskaidrots, ka tieši šim – subjektīvi emocionālajam aspektam pēc Pareto principa ir lielāka nozīme, kas nosaka vai attīstīto nekustāmo īpašumu būs iespējams pārdot par investīciju projektā iekļauto cenu. Darba mērķis ir izstrādāt nozīmīgākās vadlīnijas nekustamā īpašuma novērtējuma subjektīvi emocionālā aspekta matemātiskā modeļa izveidei. Darba uzdevums ir sniegt detalizētu priekšstatu par darba mērķi, atklājot to saistību ar investīciju projektu risku vadību. Šī darba būtība ir nepieciešamība piemērot lēmumu pieņemšanas teoriju metodes nekustamā īpašuma tirgus problemātikai.