Daudzaģentu sistēma ir sistēma, kas sasitāv no vairākām daļēji autonomām komponentēm (aģentiem). Pētījumi liecina, ka, pirmkārt, šādās sistēmās katram aģentam ir nepietiekamas zināšanas un spējas visas problēmas atrisināšanai. Otrkārt, problēmas risināšanai nav centralizētas vadības. Treškārt, zināšanas un ievades dati tiek iegūti decentralizētā veidā. Ceturtkārt, spriešanas procesi bieži vien ir asinhroni. Tā kā aģenti šādās sistēmās var būt arī heterogēni, tad šie fakti liecina par to, ka nepieciešams formāls veids, kā tiem nodot savas zināšanas un spriest par citu aģentu zināšanām. Epistemoloģijas, kā zinātnes par zināšanām, ietvaros tiek pētīti ar zināšanām saistītie procesi gan individuālu, gan vairāku aģentu situācijās. Daudzaģentu gadījumā nepieciešams apskatīt tādus zināšanu veidus, kā vispārīgās, kopīgās un dalītās zināšanas. Šajā rakstā tiek apskatītas epistēmiskās loģikas pielietošanas iespējas komunikācijas un spriešanas nodrošināšanai daudzaģentu sistēmās.