Titāna un tā sakausējumi tiek plaši izmantoti zobu implantu izgatavošanā un ortopēdijā, jo tie ir biosaderīgi ar audiem, tiem ir labas mehāniskās īpašības un augsta korozijas pretestība. Taču šie implantmateriāli ir bioinerti, t.i., neveido bioloģisko vai ķīmisko saiti ar dzīvo organismu, tāpēc nepieciešams uzlabot to bioaktivitāti. To panāk, izmantojot dažādas pārklāšanas metodes, piemēram, ar hidroksilapatītu (HAp), bioaktīvo stiklu un titāna dioksīdu (TiO2), kuri ir bioaktīvi pārklājumi. Zinātniskajā literatūrā aprakstītas dažādas pārklāšanas metodes: izsmidzināšana plazmā, jonu implantēšana, elektroforēze un pārklāšana ar lāzera palīdzību. Iepriekšminētajām tehnoloģijām vajadzīgas dārgas un komplicētas iekārtas, savukārt, izmantojot sola-gēla un apdedzināšanas metodes, iespējams iegūt bioaktīvus pārklājumus salīdzinoši vienkāršākos apstākļos.