No dažādiem augu valsts materiāliem (parastā priede, lazda, korķa koks, ziemzaļā kosa un platlapu vilkuvālīte) iegūta orgniko-neorganisko kompozītmateriālu keramika. Atkarībā no solu sastāva, mainās iegūto paraugu kristāliskās fāzes sastāvs. Iegūtie materiāli ir ar dažādu blīvumu, kas atkarīgs no sākotnējā materiāla īpašībām un, atkarībā no izmantotā dabas materiāla, mainās porainība. Pirolīzes procesu ļoti svarīgi veikt inertā atmosfērā ar kontrolējamu temperatūras paaugstināšanas ātrumu. Skēnējošas elektronu mikroskopijas pētījumi apliecina, ka ar solu iefiltrēti un tālāk inertā atmosfēra pirolīzēti paraugi saglāba porainu struktūru ar struktūras īpatnībām. Lazdas paraugos tika konstatēti izteikti matveida kristāli, ko var attiecināt uz rutila kristālisko fāzi, jo tai ir raksturīga tendence veidot matiņveida kristālus slēgtās struktūrā. Vislielākais blīvums pēc pirolīzes ir no priedes iegūtajiem paraugiem (1,32946 g/cm3), bet vismazākais – no platlapu vilkuvālītes (0,12972 g/cm3). Tāda pat blīvumu attiecība ir arī šiem materiāliem neapstrādātā veidā. Vislabāk mitrumu uzsūc platlapu vilkuvālītes un ziemzaļas kosas paraugi, kas izskaidrojams ar to ievērojamo porainību un struktūras īpatnībām, salīdzinājumā ar priedes koku. Pateicoties augtam blīvumam un sveķu saturam priedes koksnē paraugiem piemīt pārāk niecīga sola absorbcija.