Eksperimentāli izpētīta hologrāfiskā ieraksta un tā koherentās pašpastiprināšanās (KPP) atkarība no ierakstošās interferences ainas intensitātes modulācijas koeficienta (kontrasta ) M ar mērķi sasniegt minimālo eksperimentāli iespējamo modulāciju un noskaidrot, vai pastāv kontrasta slieksnis, zem kura ieraksts vai KPP nenotiek un kuru nosaka materiāla nehomogenitāte. Tika ierakstītas elementārās hologrammas - hologrāfiskie režģi ar 2 µm periodu 12µm biezā a-As2S3 kārtiņā ar 532 nm 10 mW gaismu no YAG:Nd3+ lāzera, kuri tika nolasīti ar 633 nm He-Ne lāzerstaru pie Bregu leņķa. Gadījumā, kad M=1 tika sasniegta maksimālā difrakcijas efektivitāte ηmax=20% (ar diviem stariem) un maksimālais KPP faktors ξmax==11.8. Minimālais ieraksta kontrasts izrādījās vienāds ar M=1.13×10-3 , pie kura bija ηmax=0.006%, bet ξmax=2.45. Minimālo kontrastu noteica difraģētā stara intensitātes tuvošanās izkliedētās gaismas fonam, kad vairs nebija iespējams izšķirt mazākas difraģētā stara intensitātes. Tādā kārtā mūsu eksperimenti ļauj secināt, ka , ja arī pastāv M slieksnis a-As2S3 kārtiņās, tad tas ir zemāks par M=1.13×10-3 . Iegūtie rezultāti var tikt izmantoti dziļākai KPP būtības izpratnei (ne visos materiālos, kur iespējams efektīvs ieraksts, noris KPP), kā arī hologrāfiskā ieraksta optimizācijai.