Industrializētajā pasaules daļā izveidojies ideoloģisks konflikts starp vides aizsardzību un sabiedrības tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanu. Pastiprināta vides ideoloģija samazina videi bīstamu darbību veikšanu. Savukārt tehnoloģijas ideja ir vērsta uz to, ka vienīgi arvien sarežģītāka tehnoloģija var panākt planētas aizsardzību. Pēdējos gados sabiedrībā šis uzskats stipri mainījies par labu vides aizsardzībai. Cilvēks ir sapratis, ka ne jau visus resursus var atjaunot. Sapratis, ka tīrs ūdens un gaiss ir cilvēka izdzīvošanas daļa. Tagad notiek pāreja uz „tīro” tehnoloģiju pielietošanu un dabas resursu nelietderīgas izmantošanas samazināšanu ražošanas procesā, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, piemēram, produkta „dzīves cikla” pārvaldi, pārstrādi atkritumu izvietošanu videi draudzīgā veidā. Raksta autorei ir pieredze darbā ar topošajiem uzņēmējiem, tādēļ izdevies apkopot informāciju- kā mainās uzņēmēju un sabiedrības attieksme pret vides vērtībām un vides aizsardzības jautājumiem. Aptaujāti uzņēmumu vadošie darbinieki un rezultāti salīdzināti vairāku gadu garumā. Raksta pamatatziņas gūtas darbā ar studentiem, vadot studentu pētījumus un nodarbības studiju kursos „Vides ekonomika”, „Vides aizsardzība” un „Vides pārvaldība” gan Banku augstskolā, gan kā vieslektorei SOCRATES/ERASMUS programmas ietvaros citās Eiropas Savienības valstīs. Autore analizēs faktorus, kas mainītu sabiedrības attieksmi par labu videi draudzīgiem risinājumiem, vai nepieciešams veikt informējošus un izglītojošus pasākumus, izskaidrošanas darbu. Sabiedrībai un dažādām organizācijām ir iespējas līdzdarboties ietekmes uz vidi novērtējuma procesā. Vairums uzņēmēju uzskata, ka efektīvāku rezultātu var panākt ar reālām soda sankcijām, nevis pozitīvo piemēru popularizēšanu.