Kopš seniem laikiem mūra konstrukcijas būvētas pēc laikā un praksē pārbaudītām metodēm un proporcijām. Ekspluatācijas laikā mūra materiāla degradācija, pārslodze, dinamiskās iedarbes, balsta konstrukciju sēšanās, kā arī to radītās deformācijas mūra plaknē un perpendikulāri tai, var izsaukt mūra konstrukcijas sagruvumu. Lai definētu vēsturisku ēku drošas ekspluatācijas robežas, ir noteikti mūra daļu pārvietojumi, kas neapdraud konstrukcijas noturību. Balstu deformāciju izraisīta plaisu attīstība, ievērojami maina spiedes spēka ass novietojumu šķērsgriezumā un izveido rotācijas punktus, kurus uzskata par locīklām. Vēsturisko ēku pamatu konstrukciju sēšanās ir par iemeslu plaisu attīstībai velvju pārsegumos un locīklas mehānisma izveidei. Velvju daļu savstarpējā mijiedarbība jādefinē kā virsmu kontakts, ievērtējot berzes komponenti, jo plaisājušu velvju droša ekspluatācija iespējama arī pēc caurejošu plaisu izveidošanās. Deformētā konstrukciju modeļa izveidei un analīzes aprobācijai izmantots Rīgas Doma baznīcas vertikālo konstrukciju un pārseguma modelis. Būvkonstrukciju analīzei izmantoti „inversās inženierijas” (reverse engineering) principi, veicot uzmērīšanu ar virsmu lāzerskanēšanas metodi un konstrukcijas analizējot ar būvkonstrukciju datoraprēķina programmām. Promocijas darbā secīgi apvienotas metodes, lai varētu analizēt esošu mūra ēku velvju pārsegumus. Metožu kopums sastāv no: a) vēsturisko mūra ēku velvju virsmu trīsdimensiju lāzerskanēšanas ar uzmērījumu transformāciju tīkla modelī; b) skaitliskas virsmas modeļa izveides, apstrādes un tā transformācijas būvkonstrukciju datoraprēķina programmās; c) mūra materiālu stiprības un elastīgo īpašību testa metožu atlases vēsturisko mūra materiālu īpašību noteikšanai; d) testos iegūto mūra materiāla īpašību apstrādes un homogenizēta mūra raksturlielumu pielietošanas datoraprēķinu programmās; e) vēsturisko ēku deformēto konstrukciju analīzes un korelācijas ar plaisu monitoringa datiem; f) velvju pārseguma nevienmērīgas balstu deformācijas efektu analīzes un esošu mūra pārsegumu drošas ekspluatācijas kritēriju izstrādes. Piedāvātais metožu kopums nodrošina vēsturisko mūra ēku deformēto konstrukciju analīzi, lai noteiktu drošas ekspluatācijas robežas. Izstrādātais metožu kopums ietver samazinātas laikietilpības ģeometrisko virsmu uzmērīšanas metodi un analīzes datormodeļa izveidi, pielietojot „inversās inženierijas” metodi un deformēto konstrukciju datoranalīzi, izmantojot tirgū plaši pieejamas būvkonstrukciju datoranalīzes programmas. Promocijas darbā korelētas velvju plaisu atvēruma izmaiņas ar pamatu nevienmērīgiem pārvietojumiem. Izmantojot Rīgas Doma baznīcas plaisu monitoringa sistēmas datus, analizēta temperatūras slogojuma, vēja, sniega un citu ekspluatācijas slodžu ietekme. Pamatojoties uz apvienoto mūra konstrukciju analīzes metožu kopumu, izstrādāts esošu mūra pārseguma konstrukciju drošas ekspluatācijas kritērijs. Darbā iekļauti 70 attēli, 6 tabulas un sniegtas atsauces uz 153 literatūras avotiem.