Ēkas ir materiālu un enerģiju ietilpīgas būves, un tās ir atbildīgas par 40% kopējā enerģijas patēriņa un par 36% kopējo CO2 emisiju Eiropā. Pašlaik prioritāri ilgtermiņa mērķi kā jaunu ēku būvniecības, tā arī esošo ēku renovācijas gadījumā ir šādi: 1) paaugstināt ēku energoefektivitāti, tuvojoties nulles enerģijas patēriņa ēkas rādītājiem; 2) palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu ēku enerģijas patēriņa segšanai; 3) samazināt CO2 emisijas. Enerģijas patēriņa samazināšana ēkas izmantošanas laikā ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai samazinātu ēkas ietekmi uz apkārtējo vidi. Latvijas būvnormatīvi izvirza tikai minimālās prasības pret ēku energoefektivitāti, un jaunu ēku būvniecības gadījumā nav skaidrs, kādi siltumtehniskie rādītāji jāsasniedz un kādas tehnoloģijas izmantojamas, lai Latvijā sasniegtu zema enerģijas patēriņa ēkas rādītājus. Veicot ēku renovāciju, trūkst skaidras metodikas, kā izvērtēt un sasniegt izmaksu optimālu energoefektivitātes līmeni. Pasaulē eksistē vairākas programmas ar kuru palīdzību iespējams analizēt ēkas enerģijas patēriņu. Tomēr citās valstīs izstrādātās programmas tiešā veidā nav izmantojamas Latvijā un nepieciešama būtiska to pārveide. Savukārt Latvijā izstrādātās enerģijas patēriņa modelēšanas programmas nav validētas zema enerģijas patēriņā ēku gadījumiem un tās nedod iespēju noteikt optimālu enerģijas patēriņu renovācijas vai jaunu ēku būvniecības gadījumos. Promocijas darbā izstrādāts zema enerģijas patēriņa ēkas enerģijas patēriņa aprēķina modelis ar kura palīdzību iespējams noteikt optimālu enerģijas patēriņu kā ēku renovācijas tā arī jaunu zema enerģijas patēriņā ēku būvniecības gadījumā. Atkarībā no lietotāja vajadzībām optimizāciju iespējams veikt pēc diviem atšķirīgiem optimalitātes kritērijiem: kopējās diskontētās izmaksas attiecinātas pret aprēķināto platību noteiktā aprēķina periodā vai CO2 emisiju samazinājums pret kopējām diskontētajām izmaksām noteiktā aprēķina periodā. Izmantojot pirmās zema enerģijas patēriņa ēkas Latvijā enerģijas patēriņa, iekštelpu komfortu raksturojošo parametru mērījuma datus un mērījumu datus no cita veida ēkām, autors pierāda, ka modelis adekvāti apraksta ēku enerģijas patēriņu. Izstrādātais modelis aprobēts, plānojot renovācijas pasākumus 467. sērijas ēkā Valmierā.