Kultūrvēsturiskais mantojums Kuldīgas pilsētvidē
2012
Jana Jākobsone

Aizstāvēšana
11.06.2012. 12:00, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē, Āzenes ielā 16, Rīgā, 406. auditorijā.

Zinātniskais vadītājs
Ivars Strautmanis

Recenzenti
Juris Dambis, Agrita Tipāne, Jānis Zilgalvis

Pilsētvide nepārtraukti attīstās un sabiedrībai ir aktuāla vēlme pēc augstas pilsētvides kvalitātes. Pašvaldībai, pieminekļu sargātājiem un vietējiem iedzīvotājiem ir atšķirīga izpratne par augstu pilsētvides kvalitāti. Tomēr augstas kvalitātes pilsētvide ir faktors, kas nosaka iedzīvotāju vēlmi dzīvot konkrētā pilsētā. Kultūrvēsturiskais mantojums ir viens no augstas pilsētvides kvalitātes veidojošiem faktoriem - tas veidots saskaņā ar apkārtējo vidi, ainavu, cilvēkam saprotamā mērogā un attaino visas sabiedrības ilgstoši uzkrāto vērtību kopumu. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas mērķis ir uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti un veicināt ilgtspējību. Normatīvie akti, plāni, koncepcijas u. tml. ir līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Vides identitātes saglabāšana uztur kultūru daudzveidību un palīdz atsevišķiem reģioniem nesaplūst viendabīgā masā, tādēļ kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai ir nozīmīga loma. Katram Latvijas novadam ir savas vērtības un īpatnības, kas tos padara atšķirīgus. Kuldīgas kultūrvēsturiskās identitātes kopšana galvenokārt saistās ar objektu un raksturīgo ainavu apzināšanu, atjaunošanu un saglabāšanu. Lai sniegtu teorētisku pamatojumu mantojuma saglabāšanas politikas plānošanai un konkrētām rīcībām, kurā ievērtēti pilsētvides attīstību ietekmējošie faktori un sabiedrības intereses, darbā ir definēti principi vēsturiskas vides, objektu uzturēšanai un attīstībai, kā arī noteikti mehānismi to sasniegšanai. Vide laika gaitā ir mainījusies, tādēļ, lai izprastu pilsētas vērtības un iespējas tās uzturēt, pētīta pilsētas vēsture un attīstība pilsētbūvnieciskā kontekstā. Kuldīgas vecpilsēta analizēta, izvērtējot priekšnoteikumus, ko sniedz tās ģeogrāfiskais izvietojums un dabas apstākļi, pilsētas attīstības vēsturiskie procesi, tur dzīvojošā sabiedrība, kā arī tiesiskais regulējums. Promocijas darbā ir nostiprināta kultūrvēsturiskā mantojuma loma kvalitatīvas pilsētvides veidošanā, izpētīta mūsdienu starptautiskā pieredze kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un aizsardzības jomā un tās piemērošanas iespējas Kuldīgā. Noteiktas Kuldīgas vecpilsētas attīstības perspektīvas, definējot galvenās Kuldīgas vecpilsētas vērtības un sniedzot priekšlikumus to saglabāšanai, kā arī nosakot paņēmienus šo vērtību skaidrošanai, popularizēšanai, apsaimniekošanai un piemērošanai mūsdienu prasībām. Pētījumā izmantotas teorētiskās un empīriskās izpētes metodes. Praktisko piemēru analīze un ilustrāciju izvēle balstīta uz Kuldīgas vecpilsētas izpēti, pieredzi ārvalstu pilsētās un autores pieredzi ikdienas darbā, strādājot par Kuldīgas pilsētas arhitekti, kā arī diskusijām ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par kultūrvēsturisko mantojumu. Pētījuma rezultāti ir izmantojami Kuldīgas vecpilsētas vērtību definēšanā, to popularizēšanā, normatīvo aktu izstrādāšanā, kā arī praktiskā mantojuma pārraudzībā un saglabāšanas politikas realizēšanā.


Atslēgas vārdi
Cultural heritage, city environment, municipality, planning documents

Jākobsone, Jana. Kultūrvēsturiskais mantojums Kuldīgas pilsētvidē. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2012. 235 lpp.

Publikācijas valoda
Latvian (lv)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196