Promocijas darbā „Koku mizas modificēšana ar slāpekli saturošām funkcijām” par pētījuma objektu izvēlētas Latvijas izplatītāko koku sugu mizas (priede, egle, apse, melnalksnis un baltalksnis), kuras modifikācijas reakcijās uzrāda paaugstinātu spēju ķīmiski saistīt slāpekli, ko nosaka, galvenokārt, augstais lignīna saturs mizās ar aktīvajām OH grupām, kā arī citu fenolu tipa savienojumu klātbūtne. Mizas lignīnu pareizāk būtu iedalīt lielmolekulāro polifenolu savienojumu īpašā grupā. Izpētīts Latvijas izplatītāko koku sugu mizu ķīmiskais sastāvs. Pirmo reizi tika modificēts lignīns mizā, neizdalot to no lignocelulozes kompleksa. Modificēšana in situ ar diviem atšķirīgiem modificēšanas paņēmieniem ļauj iegūt slāpekli saturošus mizu materiālus ar jaunām, praktiski izmantojamām īpašībām: videi draudzīgu kompozītmateriālu izstrādāšanai – parādītas modificētas mizas priekšrocības pielietojumam otrreizējās polimērās sistēmās; smago metālu saistīšanai no tos saturošām sistēmām. Dezoksiaminēšanas reakcija ar dietilepoksipropilamīnu (DEEPA) ļauj ievadīt trešējās dietilaminogrupas mizā. Pārbaudīti dažādi aminēšanas režīmi un izvēlēts atbilstošākais, kurā aktīvā komponente DEEPA ņemta ar pārākumu: 1 g miza : 1,5 ml DEEPA : 15 ml H2O, pie 98°C un apstrādes laika 1 stunda. Priedes un melnalkšņa mizās ievadās augstāks N saturs - 3,84 un 3,58 %, ar augstu produkta iznākumu 135 % un 134 %, attiecīgi. Oksiamonolīzes reakcijās, kā oksidētāju izmantojot amonija persulfātu (NH4)2S2O8, augstu slāpekļa saturu izdodas ievadīt priedes un melnalkšņa mizās: 14,32 % un 11,85 %, bet iegūtā polimēra iznākumi ir samērā zemi. Šādi modificētas mizas mulčas var būt kā augsnes strukturētājs, meliorators un vienlaicīgi biomēslojums (biodegradācijas rezultātā palielinās humusa saturs augsnē). Modificēts mizu materiāls satur slāpekli augiem viegli uzņemamā veidā. Promocijas darbs uzrakstīts latviešu valodā, tā apjoms sastāda 129 lpp. Darbā iekļauti 48 attēli, 32 tabulas, 4 pielikumi un tajā izmantoti 129 literatūras avoti. Darbs izstrādāts no 2006. gada līdz 2012. gadam Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūtā sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Par rezultātiem publicēti 25 raksti, 12 populārzinātniskie raksti žurnālos un ziņots 14 starptautiskās konferencēs, kur publicētas 6 pilnās konferenču tēzes un 7 abstrakti.