Atbilstoši Eiropas Komisijas un Padomes Direktīvai 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas veicināšanu Latvija apņēmās līdz 2020. gadam panākt 40 % īpatsvaru kopējā energopatēriņā. Neskatoties uz to, ka Latvija ir pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un koksne ir visizplatītākais atjaunīgais energoresurss Latvijā, 2011. gadā AER īpatsvars kopējā energopatēriņā bija 33,1 %. Pārveidošanas sektorā tās īpatsvars ir tikai 15 %. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotāji priekšroku dod fosilajam kurināmajam – dabasgāzei, kuras īpatsvars ir ap 80 %. bet tās arvien pieaugošā cena, rada nosacījumus daļējai dabasgāzes aizstāšanai ar kurināmo koksni, vienlaikus nodrošinot efektīvākus koksnes sadedzināšanas apstākļus. Promocijas darba mērķis ir izpētīt koksnes granulu un gāzveida fosilā kurināmā līdzdedzināšanas ietekmi uz emisiju veidošanos, efektivitāti un saražoto siltumenerģijas daudzumu. Mērķa un izvirzīto uzdevumu sasniegšanai Fizikas institūta Siltuma un masas pārneses akreditētājā laboratorijā speciāli tika izveidota eksperimentālā iekārta, kas paredzēta koksnes granulu un propāna/butāna līdzdedzināšanai. Papildus tika veikti eksperimentālie pētījumi par pastāvīgā magnēta ietekmi uz virpuļplūsmas veidošanos, emisiju veidošanos un efektivitāti, dedzinot koksnes granulas ar propāna/butāna padevi un bez tās. Magnētiskā lauka un liesmas mijiedarbības procesus var izmantot, lai ietekmētu plūsmas dinamiku, liesmas temperatūru un degšanas produktu sastāvu. Darbā iegūtie eksperimentālās izpētes rezultāti un izstrādātie empīriskie vienādojumi ļauj pilnvērtīgi analizēt līdzdedzināšanas un magnētiskā lauka ietekmi uz emisiju veidošanos, efektivitāti un saražoto siltumenerģiju. Promocijas darbam ir liela praktiskā nozīme, kuras mērķis ir palielināt koksnes biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā, nodrošinot efektīvāko tās izmantošanu. Šim pētījumam ir vairākas mērķa grupas – siltumenerģijas ražotāji, biomasas sadedzināšanas iekārtu ražotāji, pašvaldības un iedzīvotāji.