Mūsdienās, attīstoties Agile metodoloģijai un mākoņskaitļošanas tehnoloģijām, rodas nepieciešamība pēc iespējas ātrāk piegādāt gatavu programmatūru pasūtītājam. Konfigurācijas pārvaldība ir disciplīna, kas kontrolē programmatūras evolūcijas procesu un sniedz vadlīnijas, kā no izejas koda uzbūvēt strādājošu programmatūru. Ir nepieciešamas metodoloģijas, kas ļaus samazināt konfigurācijas pārvaldības automatizācijas ieviešanas laiku un paaugstinās procesu efektivitāti. Promocijas darba pētījuma objekts ir programmatūras izstrādes projekti un konfigurācijas pārvaldības procesi tajos. Promocijas darba mērķis ir izstrādāt modeļvadāmu pieeju, modeļus un metodes konfigurācijas pārvaldības automatizācijas ieviešanai, kas ļautu samazināt automatizācijas ieviešanas laiku, atkārtoti izmantojot uzņēmumā esošos risinājumus konfigurācijas pārvaldības automatizācijai. Darba teorētiskajā daļā tika definēti konfigurācijas pārvaldības galvenie uzdevumi un izanalizētas esošās pieejas, un tā rezultātā tika noteiktas pieeju attīstības tendences. Turpinājumā tika izpētītas risinājumu attīstības tendences un, balstoties uz pētījumu rezultātiem, definēti esošo rīku un pieeju trūkumi. Balstoties uz minētās analīzes rezultātu, tika izstrādāta jauna modeļvadāma pieeja konfigurācijas pārvaldības automatizācijas ieviešanai ar modeļu palīdzību. Pieejas realizācijai tika izstrādāta jauna metodoloģija konfigurācijas pārvaldības procesu automatizācijai. Darba praktiskajā daļā tika izstrādāts prototips modeļu attēlošanai. Tika veikti eksperimenti jaunas metodoloģijas testēšanai. Eksperimentu rezultātā izdevās noteikt jaunas metodoloģijas ieguvumus, definēt atšķirības no citiem konfigurācijas pārvaldības automatizācijas ieviešanas risinājumiem un ieviešanas riskus. Darba galvenie rezultāti ir modeļvadāma pieeja un metodoloģija, kas ļauj ieviest konfigurācijas pārvaldības automatizāciju, atkārtoti izmantojot jau esošus risinājumus atsevišķiem procesa posmiem. Par promocijas darba galvenajiem rezultātiem tika nolasīti 11 referāti 10 starptautiskās konferencēs, tie ir atspoguļoti 12 zinātniskajos rakstos. Darbā ir ievads, 5 nodaļas un secinājumi. Tā pamattekstā ir 238 lappuses, 55 attēli un 32 tabulas, kā arī 2 pielikumi un literatūras saraksts ar 117 nosaukumiem. Darbs izstrādāts ar daļēju valsts pētījumu programmas «Kiberfizikālās sistēmas, ontoloģijas un biofotonika drošai & viedai pilsētai un sabiedrībai» (SOPHIS) atbalstu, līgums Nr. 10-4/VPP-4/11.