Parameter Estimation and Signal Modelling for Phasor Measurement Units
2018
Artis Riepnieks

Zinātniskais vadītājs
Leonīds Ribickis

Recenzenti
Oskars Krievs, Antons Kutjuns, James Follum

Promocijas darba galvenais pētījuma objekts ir elektroapgādes sistēma un vektoru mērījumu iekārtas. Šajā darbā tiek parādīts, ka dažādu signāla parametru mērīšanas process ir tas pats, kas atrisināt izvēlētā matemātiskā modeļa vienādojumu. Būtībā to var apskatīt kā līknes parametru noteikšanas problēmu matemātikā. Vienādojums šajā gadījumā ir tas, ko metrologi apzīmē kā mērāmo vērtību, un mērīšanas iekārta ir jāizstrādā ap to. Vienādojums, kura vērtības tiek piemērotas līknei, ir nekas cits kā modelis, kas balstīts uz signāla "fiziku". Neatkarīgi no tā, kā tieši mērīšana tiek veikta, tiek piedāvāta metrika, kas definēta un nosaukta kā “Goodness of Fit”, ļauj mērīšanas sistēmai sniegt komentārus par atbilstību starp novēroto signālu un konceptuālo modeli. Metrikas pamatā ir starpības, atšķirības starp novērotā signāla vērtībām un vērtībām, kas aprēķinātas no mērījuma rezultāta. Rezultāti no uzstādītām reālām rotējošā vektora (phasor) mērījumu iekārtām (PMU) un reāliem signāliem parāda, ka šīs iekārtas, lai arī to neapzinoties, atrisina rotējošā vektora vienādojumu. PMU metrikas iespējas tiek demonstrētas izmantojot reālas pārraides sistēmas datus, tai skaitā līnijas bojājuma laikā. Šajā darbā apskatīts, kā rīkoties ar nestacionāriem energosistēmas signāliem. Pirmkārt, lai izmērītu laikā mainīgu signālu, izmantojot digitālos mērījumus, ir jāatrisina saikne starp mērīšanas sistēmas mērījumu logu ilgumu un signāla parametru mainīšanas ātrumu. Šajā darbā tiek izskatīti vairāki mainīgas frekvences gadījumi. Ir parādīts, kā AC signāla parametrus var atrast ar līknes montāžu. Izstrādāts līknes montāžas matemātisks koncepts, kas realizēts MATLAB vidē. No iegūtajiem rezultātiem tiek izdarīti secinājumi par dažādu trokšņu nozīmi mērījumos un par rezultāta patieso nozīmi. Tiek pielietoti dažādi statistikas rīki, tai skaitā, Allana dispersiju, kas izmantota, lai pārbaudītu koncepta veiktspējas stabilitāti, kā arī trokšņu ietekmi uz mērījumu procesu. Eksperimentāli tiek pierādīts, ka jauns statistiskās analīzes rīks, kas nosaukts par "diskretizācijas dispersiju" ir piemērots digitālajiem mērījumiem,. Mainot signāla paraugu ņemšanas frekvenci, tiek parādīts, ka pastāv viszemākais parametru novirzes punkts, kas atkarīgs no traucējumu veida. Doktora promocijas darbs ir angļu valodā. Tam ir šādas sadaļas: Ievads, 5 nodaļas, Secinājumi, 58 attēli, 2 tabulas, 3 pielikumi un kopējas lappušu skaits ir 91. Literatūras sarakstā minēti 60 literatūras avoti.


Atslēgas vārdi
PMU, vektoru mēriekārtas, ROCOF

Riepnieks, Artis. Parameter Estimation and Signal Modelling for Phasor Measurement Units. Promocijas darbs. Rīga: [RTU], 2018. 91 lpp.

Publikācijas valoda
English (en)
RTU Zinātniskā bibliotēka.
E-pasts: uzzinas@rtu.lv; Tālr: +371 28399196