Lielākā daļa vēsturisko ēku, īpaši Baltijas jūras reģiona valstīs, ir ķieģeļu mūra ēkas. Kopumā ķieģeļi neaizsargātos mūros ir pakļauti pastiprinātai mitruma klātbūtnei un lielām temperatūras svārstībām. Zinātnieki ir pierādījuši, ka mitrums ne tikai ievērojami samazina iekštelpu komforta līmeni, bet var izraisīt arī ievērojamu būvizstrādājumu bojāšanos, radot mehāniskās pretestības un stabilitātes zudumu. Šobrīd ēku īpašniekiem un inženieriem trūkst vadlīniju un aprēķina rīku, lai plānotu drošu vēsturisko ēku atjaunošanu. Tāpēc šis promocijas darbs apskata jautājumus, kas saistīti ar vēsturisko ēku ilgtspējīgu atjaunošanu un vēsturisko sienu siltināšanu no iekšpuses. Darba izstrādes laikā analizēts panāktais komforts telpās un sasniegtais enerģijas patēriņa samazinājums pēc vēsturisko ēku atjaunošanas, kā arī piedāvāti risinājumi, kas ļauj aprakstīt sienu higrotermiskos procesus un tā izmaiņas ilgā laika posmā. Darba gaitā veikti arī ilgtermiņa vēsturisko ēku mērījumi pēc sienu siltināšanas no iekšpuses, būvizstrādājumu testēšana laboratorijā un to raksturojošo parametru noteikšana, kas nepieciešama, lai modelētu higrotermiskos procesus. Aprēķini validēti, izmantojot ilglaicīgus siltuma plūsmas un temperatūru sadalījuma mērījumus konstrukcijās.