Laikā, kad popularitāti gūst bioloģiskās saimniekošanas metodes, griķu audzēšana kļūst aizvien aktuālāka, jo tieši bioloģiskā sistēmā visefektīvāk saskatāms šis sugas pozitīvais pienesumu augu sekā. Griķu bioķīmiskais sastāvs ir diētiski augstvērtīgs, tomēr dažādām šķirnēm vienādos augšanas apstākļos tas var būt atšķirīgs, arī raža, saimnieciskās īpašības un nogatavošanās laiks atkarīgi no šķirņu ģenētiskajām īpašībām. Pētījuma mērķis bija izvērtēt griķu šķirņu ‘Aiva’, ‘Noja’ un ‘Lileja’ produktivitāti un ķīmisko sastāvu un to piemērotību ekstrudētu produktu ražošanai. Pētījuma dati liecina, ka Latvijas apstākļos pārtikas ražošanai piemērotākās šķirnes ir ‘Aiva’ un ‘Nojas’, kas nodrošina augstāku ražu un ir par 10-14 dienām agrīnākas. Augstais proteīna saturs (13.45-17.12%), zemais tauku saturs 2.51-2.82%) un šķiedrvielu nodrošinājums liecina, ka visas trīs šķirnes ir augstvērtīga izejviela gan bezglutēna, gan citu produktu ražošanai. Proteīna, aminoskābju, tauku