Darbā atzīmēts, ka cilvēka skenēšanai kā mēru iegūšanas metodei piemīt vairākas priekšrocības. Dati tiek iegūti ļoti īsā laikā, savukārt iegūto datu nomenklatūra un pielietojums ir daudz plašāks salīdzinājumā ar manuāli iegūtajiem datiem. Ķermeņa mēru iegūšanai izmantojamajās skenēšanas sistēmās tiek lietoti dažādi datu iegūšanas veidi: gaismēnas, lāzerstari u.c. Pētījumā noteikta dažādu tekstilmateriālu lāzerstara atstarošanas spēja un atstarošanu raksturojošā līkne salīdzināta ar Lamberta likumam atbilstošās difūzās atstarošanas līkni. Plānojot eksperimentu un izvēloties testējamos materiālus, sastādīta materiālu atlases matrica, kurā parādīta visu iespējamo materiālu izvēle. Eksperimenta veikšanai izvēlēti kopā astoņi tekstilmateriāli: seši veļas ražošanā izmantoti materiāli un divi papildus materiāli. Eksperimentālo datu iegūšanai lietots lāzerstars ar krišanas leņķi 0º un 45º. Salīdzināta arī rezultātu atkarība no lietotā stara viļņa garuma. Darba secinājumos minēti antropometriskai skenēšanai pieļaujamie veļas materiāli un konstatēts, kādi materiāli negatīvi ietekmē skenēšanas rezultāta precizitāti.