Viena no Eiropas Savienības politikas prioritātēm pēdējā dekādē nepārprotami ir bijusi klimatu pārmaiņu mazināšana. Saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu pasaules valstu mērķis ir ierobežot globālo sasilšanas līmeni vidēji zem 1,5 °C vai vismaz zem 2 °C, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni. Tikmēr Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) jaunākajā ziņojumā norādīts, ka līdzšinējā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politika ir nepietiekama, un, visticamāk, 1,5 °C globālās sasilšanas slieksnis tiks sasniegts jau 21. gadsimtā. Tāpēc ilgtspējīga plānošana pašvaldībās ir ļoti būtiska, lai samazinātu ekonomiskos, sociālos un vides riskus un palīdzētu sasniegt globālos mērķus. Tomēr pārejai uz klimatneitralitāti ir jābūt taisnīgai un proporcionālai dažādām sabiedrības grupām, un tā nedrīkst veicināt enerģētisko nabadzību un iedzīvotāju neaizsargātību pret klimata izraisītiem riskiem. Kopš 2015. gada Pilsētu Mēru pakta metodoloģiskā pieeja ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāniem ir paplašināta, iekļaujot trīs galvenās jomas: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētiskās nabadzības mazināšana. Līdz ar to nepieciešams ne tikai izstrādāt plānus, kas pievēršas visiem trim aspektiem, bet jāspēj arī iesaistīt plašu ieinteresēto personu loku gan izstrādes, gan ieviešanas procesos, un sistemātiski strādāt, lai plānu īstenotu. Daudzas Eiropas pašvaldības ir izstrādājušas rīcības plānus vai stratēģijas, lai ilgtermiņā virzītos uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, taču šo plānu īstenošana bieži nenotiek kā iecerēts. Energopārvaldības sistēmas ieviešana pašvaldībās veiksmīgi palīdz institucionalizēt sistemātisku rīcību energoefektivitātes uzlabošanai pašvaldību infrastruktūrā, un šī pieeja ir jāpaplašina un tās elementi jāizmanto, lai sasniegtu pašvaldību klimatneitralitātes un klimatnoturības mērķus. Šī promocijas darba mērķis ir izstrādāt metodiku un rekomendācijas, sistemātiskas pieejas ieviešanai pašvaldību enerģētikas un klimata jomu pārvaldībā, lai nodrošinātu pašvaldību skaidru virzību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, uzsverot energopārvaldības sistēmas lomu konkrētu rīcību ieviešanā. Promocijas darbs ir balstīts uz sešām doktorantūras studiju laikā izstrādātām zinātniskajām publikācijām. Zinātniskie raksti publicēti vairākos zinātnisko rakstu žurnālos, indeksētas Scopus un Web of Science datubāzēs, un ir pieejami šo žurnālu interneta vietnēs. Promocijas darba ievadā ir aprakstīta tēmas aktualitāte un praktiskā vērtība, skaidrots darba mērķis, uzdevumi un hipotēze. Pirmajā nodaļā veikta literatūras analīze, kurā apskatīta pieejamā informācija par ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu ieviešanu pašvaldībās, pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrāciju šajos plānos, energopārvaldības sistēmas ieviešanu pašvaldībās, kā arī uzvedības maiņas pasākumu ietekmi uz enerģijas patēriņu un COVID-19 pandēmijas ietekmi uz enerģijas patēriņu. Otrajā nodaļā apskatītas pētījumu veikšanā izmantotās metodes. Trešajā nodaļā aprakstīti pētījumos iegūtie rezultāti, un noslēgumā doti secinājumi un rekomendācijas ilgtspējīgas plānošanas veicināšanai pašvaldībās.