Lielākais enerģijas patērētājs Eiropā ir ēku sektors, kas izmanto aptuveni 40 % no kopējā enerģijas patēriņa un rada aptuveni 36 % no kopējām CO2 emisijām Eiropas Savienībā. No kopējā EU ēku fonda, tikai 25 % ēku tiek klasificētas kā energoefektīvas un tiek prognozēts, ka 85 % – 95 % no esošā ēku fonda 2050. gadā vēl būs ekspluatācijā [1]. Iedzīvotāju prasības pēc paaugstināta komforta, plašāks elektroiekārtu lietojums u. c. ir iemesli, kas veicina enerģijas patēriņa pieaugumu. Enerģijas patēriņa pieaugums ir viens no klimata pārmaiņu veicinātājiem. Ir vairākas jomas, kur būtu iespējams izmantot enerģiju efektīvāk, tā samazinot patēriņu, kā rezultātā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Lai Eiropas Savienība 2050. gadā sasniegtu oglekļa neitralitāti, ir izvirzīti ambiciozi mērķi, kuri ietver ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu lietošanu un siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanu [2]. Ēku siltināšana ir efektīvs ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums, bet lai to īstenotu ir jāpārvar vairākas barjeras, kuras var būt gan finansiālas, gan sentimentālas. Lai sasniegtu mērķus ir jārod risinājums dilemmai starp vidi kurā dzīvojam, kas sevī ietver kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un energoefektivitātes paaugstināšanu. Apbūvētā vide ir viena no būtiskām kultūras vērtībām – tā veido dzīvošanai nepieciešamo vidi un ir būtiska dzīves kvalitātei [3]. Šī dilemma parāda, ka no vienas puses, esošajā ēku fondā slēpjas liels energoefektivitātes potenciāls, bet, no otras puses, jānodrošina kultūras vērtību saglabāšana. Viens no šīs dilemmas risinājumiem ir vēsturisko ēku siltināšana no iekšpuses, kas ļauj saglabāt vēsturisko ēku fasādes izskatu-vidi, vienlaikus paaugstinot ēkas energoefektivitāti. Tomēr šāds risinājums veicina izmaiņas ēkas higtrotermālajos procesos, kas var veicināt nevēlamas sekas – pelējums, ķieģeļu drupšana, sāls pleķi u. c. Darba mērķis ir novērtēt iespējas izveidot pozitīvas energobilances kvartālu kultūrvēsturiskā pilsētvidē, izmantojot mitruma drošu ēku siltināšanu no iekšpuses. Promocijas darbs ir izstrādāts kā desmit savstarpēji saistītu starptautisku zinātnisku publikāciju kopa. Promocijas darbs sastāv no ievada, trīs nodaļām, secinājumiem un publikāciju pielikuma. Darbā izvirzītas četras hipotēzes, kas pētītas ar dažādām zinātniskās izpētes metodēm, tajā skaitā, mērījumi reālos objektos, mērījumu veikšana laboratorijas apstākļos, multikritēriju analīze un higrotermāļo procesu datorsimulācija. Darbs sākas ar ievadu, kam seko literatūras apskats un nodaļa par metodiku. Trešajā nodaļā ir aprakstīti iegūtie rezultāti. Darbs noslēdzas ar secinājumiem un publikāciju pielikumu.