Aptuveni 40% no Latvijā patērētrās enerģijas tiek izmantota mājokļu sektorā, tas ir, telpu apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Vidējais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš Latvijā ir 220 – 250 kWh/m2gadā, uzstādītais mērķis, kurš būtu sasniedzams tuvākajā nākotnē ir 150 kWh/m2gadā. Lai šo mērķi sasniegtu ir jāveic daudz dažādu pasākumu. Viens no efektīvākajiem pasākumiem ir padomju laiku ēku energoefektivitātes paaugstināšana veicot ēku siltināšanas pasākumus. Šajā pētījumā siltināta padomju laiku ēka, kas atrodas Daugavpilī tika analizēta, tika apskatīta pirmā apkures sezona pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas. Tika uzskaitīts siltumenerģijas patēriņš, telpu un āra gaisa temperatūras tika mērītas, sienu termiskās īpašības tika noteiktas. Iegūtie mērījumu dati tika salīdiīnati ar divām atskaites ēkām, kas atrodas blakus analizētajai ēkai. Pateicoties mērījumiem, iespējams veikt secinājumus par termālā komforta līmeni ēkās pēc energoefektivitātes pasākumu veikšanas un kā šo komfortu ietekmē iedzīvotāju uzvedība ēkā. Pētījuma rezultātā tika noteikta siltinātās ēkas energoefektivitāte, kas dod ieskatu, cik reāls irLatvijā uzstādītais mērķis samazināt vidējo ēku siltumenerģijas patēriņu līdz 150 kWh/m2gadā.