Jaunas pilsētvides radīšana mūsdienās ir komplicēts process, kas ietver dažāda veida informācijas transformēšanu telpiskās struktūrās. Informācijas transformēšanas process savukārt lielā mērā saistīts ar apstrādājamās informācijas organizēšanu vizuālā formā, kas pieprasa pārzināt ar vizuālo attēlošanu saistītās likumsakarības. Pētījuma 1. nodaļā „Pilsētvides veidošanas īpatnības 21.gadsimtā” ir aprakstīts viens no būtiskākajiem 21.gs. pilsētbūvniecisko struktūru veidošanās faktoriem – Eiropas vienotās informācijas un ekonomikas telpas ietekme uz pilsētbūvniecisko struktūru attīstību. Šī brīža pilsētbūvniecisko struktūru veidošanas tendences uzrāda attīstību, kas pārkāpj nacionālās robežas, sekojot informācijas ekonomikas attīstībai, un vienlaicīgi ir spēcīgi atkarīgas no ģeogrāfiskās dislokācijas vietas. Pētījuma 1. nodaļā ir aprakstīta arī vizuālā telpas izziņas veida dominēšanas ienestās izmaiņas 21.gs. pilsētbūvniecisko struktūru veidošanā. Pētījuma 2.nodaļā „Pilsētvides veidošanas vizuālā vēstījuma īpatnības 21.gadsimtā” ir aplūkota dažādas vizuālās informācijas interpretācijas iespējas, galvenokārt akcentējot tās, kuras balstās semiotiskajā pieejā, kā arī tās, kuras balstās mediju teorijā. Semiotikas un mediju teorijas pētījumi izmantoti kā norādes uz vizuālā vēstījuma īpatnību modelēšanu pilsētvides veidošanā. Literatūras saraksts ietver darbus, kuros analizēta gan semiotiskā pieeja, gan mediju teorijas pieeja. Pētījuma 3.nodaļā „Pilsētvides veidošanas vizuālā vēstījuma īpatnības 21.gadsimtā Latvijas kontekstā” ir aplūkota Rīgas pilsētvides vizuālā tēla īpatnības, kas kļuvušas par savdabīgu vizualizēšanas instrumentu 21.gs. pilsētvides plānošanā Rīgā, par pamatu izmantojot kā iepriekšējo gadsimtu dokumentēto liecību vizuālās liecības, tā arī jaunus informācijas slāņus.