Baltezera ūdensgūtvē ir mākslīgās infiltrācijas sistēma, kura no 1950. g. līdz 1995. gadam nodrošināja ievērojamu pazemes ūdens ieguves palielinājumu Rīgas apgādei ar dzeramo ūdeni. Šobrīd Rīgas pilsētas ūdens patēriņš ir ievērojami samazinājies, taču Eiropas Savienības noteikumi izvirza augstākas prasības Latvijas ūdensgūtvju darbībai (drošums, ūdens kvalitāte, u.c.). Līdzšinējā Baltezera ūdensgūtves darbība un Rīgas Tehniskās universitātes veiktā datormodelēšana (2006.g.-2008.g.) parāda, ka mūsdienās mākslīgās infiltrācijas sistēma nodrošina sifonvadu darbības stabilitāti mainīgas slodzes apstākļos un samazina mangāna jonu koncentrāciju pazemes ūdenī. Pētījumi 2008. gadā bija veltīti mākslīgas infiltrācijas sistēmas optimizēšanai un ar demanganizācijas stacijas veidošanu saistītu problēmu pētīšanai. Infiltrācijas sistēmas optimālu darbu nodrošina pareizas infiltrācijas baseinu shēmas izvēle (norādīti baseini, kurus vajag izmantot) un minimāls infiltrētā ūdens daudzums gadā. Nestacionārās modelēšanas rezultāti rāda, ka Baltezera ūdensgūtvē (izmantojot forsētu infiltrāciju), var krasi palielināt iegūstamā ūdens daudzumu, ja avārijas vai remontdarbu dēļ, jāatslēdz citas Rīgas ūdensgūtves. Aprēķināti hidrauliskie zudumi sifonvados, kuru ūdeni paredzēts novadīt uz demanganizācijas staciju. Norādīts optimālais šo sifonvadu izmantošanas variants. Nolūkā noskaidrot mangāna jonu teritoriālo sadalījumu ūdensgūtvē, veikta vispusīga (7 parametri) ūdens paraugu analīze monitoringa akās. Noskaidrots, ka ūdensgūtves teritorijā ir lokāli apgabali ar augstu mangāna jonu koncentrāciju. Iespējams, ka filtrakas, kuru apkārtnē ir augsta mangāna koncentrācija, jāatslēdz no sifonvada. Pētījuma rezultāti tiks iesniegti SIA “Rīgas ūdens” to praktiskai izmantošanai.